Visi raksti sadaļai Blogi
Uzrakstīja Sanita Kacuba (Saldus), 14.02.2010. plkst. 15:40
Jūtami, ka šis ir vēlēšanu gads. Starp visu citu, politiķi balsu vākšanas ietvaros pievērsušies arī Interneta aģitācijai, kas, jāatzīst, vismaz neatstāj viņus nepamanītus. Iedomājos paskatīties, kā tad viņiem sokas virtuālajā pasaulē, konkrētāk, divos portālos, kas nodrošina salīdzinoši lielu lasītāju auditoriju.
Redzēto vētēju no * līdz *****
draugiem.lv
Ainārs Šlesers. 149 draugi. Mazliet pasmaidīju par stīvajām bildēm galerijā (no tām pilnīgi laužas ārā vārdi: es neesmu cilvēks, es esmu Rīgas vicemērs :D), ielūkojos dienasgrāmatā, kurā nevienu no ierakstiem man nebija vēlēšanās izlasīt, un secinu, ka šeit ir milzu vieta uzlabojumiem. Vērtējums: **
Sandra Kalniete. 539 draugi. Tas jau izskatās pēc normāla profila. Albumā fotogrāfijas no politiskiem pasākumiem, ir arī citas bildes. Arī profila informācija liecina, ka profila īpašnieks ir cilvēks. Dienasgrāmatā ieraksti gari, bet tēmas interesantas. Vērtējums: *****
Nilu Ušakovu portālā neatradu. Vērtējums: nav
Valdis Zatlers. 14 draugi, viltus profils. Vērtējums: *
Valdis Dombrovskis. 96 draugi. Bildes galerijās diezgan interesantas, dienasgrāmatā tiek uzsvērts, ka profils vairāk gan domāts draugiem un sabiedrotajiem, par darbu tiek rakstīts speciālā mājaslapā. Protams, no MP imidža nekur neaizbēgt. Vērtējums: ****
twitter.com
Ainārs Šlesers - vairāk nekā 2 tūkst. sekotāju, bet arī pats seko tikpat daudz portāla lietotājiem. Skatos, ka tā vietā, lai veidotu varas dialogu ar sabiedrību, Šlesers pievēršanas personīgajam dioalogam. Nav jau nekāds pārsteigums. Visumā tomēr interesanti palasīt, ko tad viņš tur ņemas. Vērtējums: ****
Sandra Kalniete - sekotāju 1 tūkst., pati Kalnietes kundze seko nedaudz vairāk par 200 lietotāju. Ziņas, šķiet, veido gan PR speciālisti, gan pati eirodeputāte, bet nu ko var zināt. Tēmas dažādas - gan tīri personiskas, gan tīri bezpersoniski politiskas. Vērtējums: *****
Nils Ušakovs - profilā nevienas pašas ziņas, bet tik un tā ir 30 sekotāji. Vērtējums: *
Valda Zatlera vārdu izmanto kāds asprātis. Es jau nu to tā neatstātu
Vērtējums: *
Valdis Dombrovskis - seko 60 cilvēkiem, pašam 1,5 tūkst. sekotāju. Tas jau izskatās pārliecinošāk.Diezgan izsmeļoša informācija par aktualitātēm, lai gan par ministru prezidenta personību priekštatu neveido. Vērtējums: ****
Kopsavilkums.
Vislabāk Interneta resursus savā labā, manuprāt, izmanto Sandra Kalniete, parādot, ka pirmam kārtam ir cilvēks, un tikai tad pievēršoties savam darbam. Valdis Dombrovskis ir savu uzdevumu augstumos.
Šlesers, hm, jā… Nebeidzama politiskā kampaņa. Nu vismaz mani nepiesaistīja.
Valdis Zatlers un internets acīmredzot nav divas savienojamas lietas
Tie viltus profili tak tomēr būtu jāaizvāc.
Kas attiecas uz Nilu Ušakovu, man nav ko teikt.
Ceru, ka radīju kaut nelielu interesi tieši TEV ielūkoties kādā no minēto un arī citu politiķu interneta profiliem
Uzrakstīja Sanita Kacuba (Saldus), 25.01.2010. plkst. 22:11
Atkal vēlos pievērsties jau vienreiz apskatītajam tematam par latviešu emigrāciju, šoreiz liekot uzsvaru uz mana vecuma jauniešu aizbraukšanu.
Tā kā pati esmu jau izvēlējusie studēt ārzemēs, par to aktīvi interesējos, sāku sarast, ka tik daudz vidusskolas absolventu, kas taisās studēt ārzemēs, nekad nav bijis. Tas, protams, ir ekonomiskās krīzes iespaidā, kā nekā īpaši apcirpts arī augstskolu budžets.
Bet problēma jau nav tajā, ka jaunieši dodas mācīties, bet gan apstāklī, ka daudzi no viņiem neatgriezīsies. Skumji, bet arī es apšaubu domu, ka, beidzot studijas ārzemēs, steigšos atpakaļ uz Latviju.
Kas darām, lai situāciju uzlabotu? Šaubos, vai kaut kāds risinājums pastāv. To, vai mēs būsim zudusī paaudze, rādīs laiks.
Tomēr žēl, ka tā.
Uzrakstīja Arita Silinga (Sabile), 31.12.2009. plkst. 18:13
31.decembra vakarā sapratu, ka jānodod nenodotie parādi un te nu blogs par Briseles braucienu.
Pat lidojums, jau vien bija piedzīvojums, jo pirmo reizi lidoju ar lidmašīnu. (iepatikās.
)
16. nov. bijām Briselē, un mums bija brīvais laiks. Devāmies ar meitenēm no Saldus un Gulbenes puisi izpētīt un paskatīt Briseli. Kopā piedzīvotie notikumi.. sūūper!
Braukšana pa “zaķi”… ieraudzījām, sajutām un izbaudījām Briseli…
17. nov. tālais ceļš.. un tikšanās ar Latvijas Pašvald’bas savienības pārstāvi un ar Lietuvas pārstāvi.. auka, jautra tikšanās..
Jaukas telpas un smaidoši cilvēki.
Pēc šīs tikšanās, devāmies satikties ar Latvijas vēstnieku Normundu Popenu. Patīkami tikties ar Latvijas vēstnieku, ja vien viņš vairāk būtu ieinteresēts, kas mēs īsti esam u.t.t. Vajadzētu piedomāt pie runas, lai cilvēki būtu vēl vairāk ieinteresēti un veidot diskusijas.
18.nov. pilna diena.
Devāmies uz Reģinālo komiteju, vērojām “Ekonomikas un sociālās politikas komitejas sēdi”. Būtu vēl jaukāk, ja šo sēdi varētu vērot ilgāk.. Lai patiešām vairāk izprastu un iepazītos ar šāda līmeņa sēdēm.
Pēc tam tikāmies ar Reģinālo komitejas locekli no Latvijas-Jāni Neimani, kurš brīvprātīgi dodas uz Briseli. Jauka tikšanās, taču.. pietrūka atkal diskusijas..
Tālāk devāmies uz Eiropas Parlamentu.. (pirmais lielais šoks bija, par lielajām ēkām). Patika.. Ļoti patika Eirpas Parlamenta apmeklējums.
Tālāk sekoja tikšanās un intervija ar Sandru Kalnieti. (Jauka dāma.. kura patiešām bija ļoti ieinteresēta, par mūsu vērojumiem un viedokli.. un jauka bija arī viņas izturēšanās.. un burvīga tikšanās.) uzdāvinājām viņai arī mazu dāvaniņu no Sabiles. (Ja uzrīkosim Sabilē, kādu interesantu pasākumu saistībā ar Eiropas Parlamentu vai kaut kā tā.. noteikti uzaicināsim Sandru Kalnieti, lai jaunieši redz, ka Briselē mūs tiešām pārstāv lieliska deputāte.
Un ar leilu nogurumu, taču devāmies uz nākamo debesskrāpi.. :D Skats no 18. stāva uz Briseli bija iespaidīgs..
Tur tikāmies ar Jaunatnes politikas pārstāvi Violetu Čikinu, kura iepazīstināja un vairāk pastāstīja, par jauniešu projektiem. Arī šī tikšanās, ļoti patika..
19.nov. gribas palikt vēl Briselē uz kādu laiciņu, jo gribējās vēl tik daudz ko redzēt un izbaudīt. ..
Ir tik daudz emociju palikušas un noteikti paliks.. Jo šis brauciens deva liel iespēju un informāciju. Un šis brauciens lika vairāk aizdomāties, par to, ka Eiropas Parlamentam ir liels spēks un rīcība, lai ietekmētu ik viena cilvēka dzīvi….
Citreiz, ir grūti pateikt ar vārdiem tās emocijas, kas palikušas pēc kāda brauciena vai notikuma.
Paldies ikvienam ar ko bijām Briselē un izbaudījām tās dienas.
MILZĪGS PALDIES, “Next”, par lieliskajām iespējām un informācijas bagātību, ko iekvienam no mums ļāvāt pieredzēt un izbaudīt. Un paldies, ka manu dzīvi šajā laika posmā, pagrieāat pa 180 grādiem, un aizrāvāt mani ar politiku.
Nav vārdos izsakāms, tas ko deva šis projekts.
Paldies, par šo burvīgo laiku.
Cerams,. ka vēl tiksimies.
Uzrakstīja Arita Silinga (Sabile), 07.12.2009. plkst. 1:30
Lūk, ko dara Saeimā. [tur nav ko piebilst, tas vienkārši ir jāredz. ]
http://foto.delfi.lv/picture/1020882/
Uzrakstīja Sanita Kacuba (Saldus), 06.12.2009. plkst. 19:30
Beidzot arī mans ļoti novēlotais blogs par piedzīvoto un novēroto “Jaunieši vēro” vizītes laikā Briselē.
Pārsteidza - un nepatīkami - ka bija jāaizbrauc uz Briseli, lai uzzinātu pavisam elementāras lietas. Piemēram, to, ka Saldus novada domes priekšsedētāja Indra Rasa ir ES Reģionālās komisijas sastāvā. Viens no viņas darba pienākumiem ir regulāri informēt iedzīvotājus par ES darbību, viņas pienākumiem utt.. Būs par ko ar viņu parunāt nākošās kafijas ar politiķiem laikā.
Būtībā gan pārliecinājos, ka politiķi un ierēdņi visur vienādi; ir gan atsaucīgi, gan tādi, kuriem vispār nerūp, kāpēc vesels bars jauniešu atbraucis uz Briseli un vazājas pa visādām iestādēm.
Brauciens kopumā man ļāva labāk saprast, kā viss ES notiek, tā teikt, papildināt teorētiskās zināšanas ar visai noderīgām praktiskajām zināšanām.
Aizdomājos arī par to, cik šis projekts ir noderīgs, un ka daudziem jauniešiem šis tieši varētu būt vajadzīgais pamudinājums, lai kļūtu aktīvākiem savās pašvaldībās. Atliek vienīgi teikt paldies NEXTam un novēlēt veiksi ar proekta turpinājumu!
Uzrakstīja Elza, 30.11.2009. plkst. 21:40
(īsais apraksts)
Brisele, jeessssssss, lēkājot no prieka nezināju ko darīt, kad uzzināju, ka ar savu aktīvo darbību esmu tur nonākusi.
Negulējusi, bet ļoti priecīga 16.11. iekāpā AirBaltic, protams, jaukākajā aivokompānijā.
Aizdevāmies un tad tik sākās ballīte ar dažādiem svarīgiem cilvēkim.
Uzzinājām, ka mūsu novada domes priekšsēdētāja ir iesaistīta reģionu komitejā :O wow neliels pārsteigums.
Un Sandra Kalniete arī dzīvē izskatās tikpat labi kā televīzijā un no viņas mēs pat sapratām, ka viņai, tomēr interesēs, ko mēs te meklējam.
Vēstnieks ar mums runāja savā atpūtas brīdī, kas arī ir apsveicams, lai gan tā arī neuzinājām, kas ir Lisabonas līgums, tomēr, ko viņš labu dod saprast varēja.
Eiopas parlamentā pat uzzinājām, kas ir Lisabonas līgums, jau 3 reizi noskaidrojām kā notiek lēmumu pieņemšana (par ko būs cits blogs), to laikam arī esmu sapratusi
Protams, skaistā Brisele, dienā, naktī un citās dienas ķermeņa daļās.
Vafeles uz ielas, un parastais pārsteigums par mazo, tiešām mazo Manneken Pis.
Ļoti noderīgi un interesanti.
Uzrakstīja Kristaps Kovaļevskis (Gulbene), 22.11.2009. plkst. 0:57
Vislabākais mērķis ir piepildīts mērķis.
Tiesības piedalīties apmaksātajā braucienā uz Briseli projekta “Jaunieši Vēro” ietvaros bija mans mērķis jau kopš es uzzināju, par šīs “balvas” pastāvēšanu, tāpēc liels pārsteigums un prieks bija pēkšņi saņemt zvanu no Viļa, kas apstiprināja manas cerības.
Viss sākās ar tikšanos Rīgas lidostā 16. novembrī, nedaudz pirms sešiem no rīta…Briselē ieradāmies pēc aptuveni divu stundu lidojuma un devāmies uz viesnīcu, kas, kā izrādījās, kļūdas pēc pirmajā naktī nebija tā, kurā mums vajadzēja apmesties. Pēc iekārtošanās mums līdz vakariņām bija brīvais laiks, kuru pavadījām paši uz savu roku izbaudot Briseli. Varu teikt, ka tā tiešām ir viena no skaistākajām pilsētām, kur esmu bijis. Arhitektūra bija apbrīnas vērta, metro - bez biļešu kontroles
, Mini Eiropa gan man likās nedaudz garlaicīga, savukārt uz Atomiumu man neļāva iet latviešu meitenes… :D
Otrdienā mēs devāmies uz ES valstu pašvaldību pārstāvniecību, kur tikāmies ar Latvijas un Lietuvas pašvaldību savienību pārstāvjiem. Līdz šim nebiju neko dzirdējis par šādu institūciju, tāpēc biju ļoti ieinteresēts uzzināt, ko tā dara. Pārstāvji izstāstīja par savu darbu un pienākumiem. Tajos ietilpst pārstāvēt Latvijas Pašvaldību savienības viedokli un intereses attiecībā uz Reģionu komitejā izskatāmajiem jautājumiem un nodrošināt informatīvo atbalstu Latvijas pašvaldībām par ES jautājumiem. Pēc tam devāmies pusdienās un tad ciemos pie Normunda Popena - Latvijas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā. Viņš mums pastāstīja par savu darbu, saviem pienākumiem, kā arī īsu un jau diezgan labi pārzināmu ieskatu par Eiropas Savienības institūcijām. Jāsaka, ka runāt viņš patiešām var ļoti ilgi, kā rezultātā mums ar viņu īsti neizveidojās kaut neliels dialogs. Turklāt, kad es zinošajam Popena kungam palūdzu, lai viņš vienkārši pasaka pats savu viedokli par Lisabonas līgumu, viņš izvairīgi sāka stāstīt par tajā iekļautajām izmaiņām. Kad es atkārtoju jautājumu, nekas nemainījās un es metu mieru, jo tas likās pārāk bezjēdzīgi… Laikam jau no diplomātiem dzirdēt viņu pašu viedokli ir pārāk grūti.
Trešdienā (18. novembrī!) mēs vispirms devāmies uz līdz tam nepazīto Reģionu komiteju (RK). Tās uzdevums ir pārstāvēt ES valstu reģionālās un vietējās iestādes, konsultējot ES pieņemtos lēmumus tā, lai tie apmierinātu visu reģionu vajadzības. Pārsteigumu sagādāja fakts, ka no Latvijas RK ir 7 pārstāvji par kuriem mēs neko nezinājām. Mums tika dota iespēja savām acīm apskatīt RK Ekonomikas un Sociālo lietu komisijas sēdi. Tās darbība līdzinājās EP darbībai, bija ļoti labi organizēta un atstāja pozitīvu iespaidu. Katru runātāju varēja vērot monitorā uz sava galda un dzirdēt tulkojumus austiņās vairākās ES valodās, tomēr ne latviešu. Diemžēl mums bija dotas tikai aptuveni 10 minūtes, jo grafiks bija ļoti saspringts un mūs jau gaidīja tikšanās ar vienu no Latvijas aizvietotājpārstāvjiem RK Jāni Neimani no Grobiņas. Saruna ar viņu ilga tikai vien 5 minūtes un mēs jau bijām ceļā uz Eiropas Parlamentu. Tur mēs satikām EP deputāti Sandru Kalnieti. Par pārsteigumu viņa bija sarīkojusi mums vienreizēju iespēju viņu nointervēt īstu filmēšanas kameru priekšā, īstā interviju studijā. Šī intervija būšot apskatāma arī internetā. Kopumā S. Kalniete atstāja vislabāko iespaidu no visām satiktajām amatpersonām, piemēram, viņa bija vienīgā, kura izrādīja interesi par to, ko mēs darām projektā. Tad mēs paēdām, manuprāt, negaršīgas pusdienas Eiropas Parlamentā un devāmies uz Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta Jaunatnes politikas nodaļu, kur mūs iepazīstināja ar ES jaunatnes politikas pamatnostādnēm. Šeit mēs beidzot saņēmām plašāku informāciju par ES nostāju jauniešu lietās. Jaunākajā ES jaunatnes politikas stratēģijā ietilpst tādas jomas, kā, piemēram, izglītība, nodarbinātība, uzņēmējdarbība utt.
Vakarā visi latvieši kopā nodziedājām Valsts himnu. To mēs darījām uz ielas, blakus MakDonaldam, ar īpašu sajūtu katram savā sirdī un domās domājot par savām mājām - Latviju.
Kopumā šis brauciens deva neatsveramu ieguldījumu mūsu - jauniešu no trim Baltijas valstīm - zināšanās par ES darbību un lēmumu pieņemšanas procesu. Neviens buklets nav spējīgs sniegt labāku izpratni nekā pieredze “dzīvajā”, informāciju dzirdot no cilvēkiem, kuri tiešām pārzin un saprot, ko nozīmē viņu amats. Vienīgi iespējams būtu bijis labāk, ja vizītes programma nebūtu itk saspringta un noteikti būtu bijis labāk, ja nebūtu vienmēr un visur jāiet ar kājām…bet tas ir piedodami, jo šādu vizīti vispār noorganizēt nevar būt viegli, tāpēc šeit nāk Liels Paldies Vilim Brūverim par vienreizējo iespēju. Paldies par jautri pavadītajiem vakariem un arī pat naktīm visām latvietēm, igauņiem un par vienu vakaru arī lietuviešiem! :p
Uzrakstīja Uldis Boldāns (Gulbene), 13.11.2009. plkst. 21:32
Pašreizējā situācija Latvijā man šķiet groteska,ne tieši ekonomiskā, sociālā situācija, bet veidi kā tiek mēģināts atrisināt esošās problēmas.
Nevienam nav noslēpums, ka 2010. gada budžeta projekts ir sagatavots tā, lai mazinātu sociālā pabalsta spilvenu, kas vēl vairāk palielina maznodrošināto risku nonākt uz ielas un nespēju vispār nodrošināt sevi ar vitāli nepieciešamām precēm un pakalpojumiem. Nākošā gada provizoriskie rezultāti parāda to, ka vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju, kuri palikuši bez ienākumiem, saņems garantēto minimālā ienākuma pabalstu. Šiem cilvēkiem būs jāiztiek ar 40 latiem mēnesī, kuriem būs beidzies bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš un, vērtējot darba tirgus tendences, iespēja atrast pastāvīgu, algotu darbu ir tuvu nullei, un ir zināms, ka arī ar 100 latu stipendiju par darbu ne tuvu nevarēs nodrošināt visus bezdarbniekus. A priori ar šādu 40 latus ‘’lielu’’ naudas summu nav iespējams izdzīvot.
Ar situācijai atbilstošu dinamiku un kvalitāti netiek veikta valsts iestāžu un institūciju īstenoto funkciju, darbības sfēru, kompetenču vērtēšana un funkcionālo auditu veikšana, kas noteiktu kuru iestāžu, institūciju funkcijas pārklājas un kur ir iespējama apvienošana. Ierēdņi ir kūtri un nemaz ar tik lielu degsmi necenšas kaut ko darīt, lai veicinātu šo aktivitāšu attīstību. Valsts prezidents V. Zatlers atzina to, ka ministrijas ar maksimālo darba produktivitāti neveic šīs augstāk minētās darbības, bet varbūt V. Zatleram būtu jābūt katalizatoram, lai mudinātu ministrijas vismaz vairāk sākt domāt par šo tēmu. Bet Valsts prezidents arī šajā situācijā joprojām atrodas sevis meklējumos, lai cik tas arī banāli jau izklausītos.
Peripetijas par un ap 2010. gada budžetu noteikti vēl turpināsies. Man kā Latvijas iedzīvotājam gribētos zināt konkrētu ekonomikas attīstības doktrīnu, taču man zūd cerība ko tādu sagaidīt no pašreizējās Ekonomikas ministrijas, jo pats Kampara kungs ir diezgan bezzobains kādu konkrētu mērķu noteikšanā, kas varētu sildīt Latvijas ekonomiku. Jau tagad varam novērot nepatīkamu tendenci, ka nu jau arī latviešu uzņēmēji meklē iespējas, kā pārcelt savas ražotnes uz ārvalstīm. Tas nozīmē tikai to, vajag meklēt saprātīgākus nodokļu risinājumus un noteikt attīstības prioritātes. Tā kā nākošajā 2011. gada budžetā jāparedz vēl pusmiljarda latu samazinājums, tad reformas ir nepieciešamas, bet lai tās tik tiešām būtu reformas ir jābūt kvalitatīvai reorganizācijai, nevis sistemātiskai nodokļu palielināšanai un algu samazināšanai.
Tādas ir manas šīs nedēļas pārdomas par notiekošo Latvijā. Atliek vien vērot, varbūt atnāks kāds saimnieks sakārtot valsti.
Uzrakstīja Mārcis Minders (Sabile), 08.11.2009. plkst. 16:09
Tātad Sabilē ir atsākta Halles celtniecība un tas ir pateicoties Talsu novada domei! Mani tas loti iepriecina jo sen jau gaidu kad varēšu sākt normāli nodarboties ar sportu!
un tas arī viss! :)) jauku ziemu!
Uzrakstīja Arita Silinga (Sabile), 08.11.2009. plkst. 13:05
20. oktobris.
Rīts-dodamies uz Rīgu.[smaidīgi un ar sarkaniem deguniem.
]
Ātrā solī devāmies pie “Laimas” pulksteņa, lai satiktu pārējos vērotājus.Ierodamies laicīgi. [paši pirmie.
]
Pēc brīža kad ieradušies pārējie vērotāji, dodamies uz Ministru kabinetu. Sākumā ekskursija un maza vēstures lekcija.
Pēc brīža tiek paziņots, ka uz Ministru kabineta sēdi dosies tikai 5 cilvēki.Mani jaukie draugi protams ļāva un lika iet man. Ar prieku devos turp.
Sēdes zālē ieradušies daži preses pārstāvji un daži ministru vietnieki. Lēnām sāk nākt arī ministri.
Sēde sākas. [Rozentāles vēl nav.
]
! Sēdi bija grūti saprast. Izklausījās un izskatījās pārāk neskaidra un mazliet ar mazu hausiņu.
Pēc 10. min ierodas Rozentāle.
[Lieliska iespēja redzēt ministrus dzīvajā, nevis pa TV. Vērot sēdi - burvīgi. [ne katrs jaunietis to var redzēt dzīvajā.]
Lai gan 20. min ātri paskrēja, toties ieguvu priekšstatu par to kā tas viss notiek Ministru kabinetā.
Pēc Ministru kabineta apmeklējuma devāmies uz Saeimu.
Saeimā biju otro reizi. Saeimā viss kā pienākas.
21. oktobra rīts, dodamies ar vilcienu uz Rīgu.
Mazā skrējienā dodamies uz Saeimu. Pie Saeimas satiekamies ar vērotājiem un dodamies iegūt caurlaides.
Sadalāmies grupās un tad skrienam uz komisijām. Es devos uz Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.
Politiķi bija jau sākuši komisijas sēdi. Kad gājām iekšā, likās, ka politiķi mūs no dusmām izdzīs ārā. Visi bija pārsteigti, par to ka ieradušies kaut kādi jaunieši un kaut ko te skatīsies. Par mums nekādu interesi neizrādīja un turpināja savu darbu. Komitejas vadītājs bija Vents Armands Krauklis. [sēdēju viņam aiz muguras.
] Komisija sēdē bija arī Ingmārs Līdaka, Māris Ārbergs u.c. [ http://www.saeima.lv/deputati/1komisijas.html ]
Komisijas sēdē tika runāts par īpašuma nodokli. Runāja par to lai zemes un dzīvokļu īpašums būtu viens.
Novērojot politiķus sapratu, ka šeit gan var redzēt ko līdzīgu ko rāda pa TV. Cits guļ, cits uzmanīgi klausās, cits spēlējas ar telefonu, cits runā un cītīgi strādā, cits joko un smejas, bet cits pusaizmidzis pie galda klanās.
[un tādi politiķi sēž [guļ] Saeimā. ]
Komisijas laikā bieži varēja dzirdēt - taupiet laiku, taupiet laiku, taupiet laiku… [Laikam lēmumi par valsti nav tik svarīgi]
Paldies “Next “, par lieliskajām iespējām, ko piedāvājat mums.